← Previous: Verse 1Next: Verse 3 →

वैराग्यम् Shloka 2 — Sanskrit with Meaning

Open in full site →
1. संस्कृतम् (देवनागरी)
यदा किञ्चिज्ज्ञोऽहं द्विप इव मदान्धः समभवम् तदा सर्वज्ञोऽस्मीत्यभवदवलिप्तं मम मनः। यदा किञ्चित् किञ्चित् बुधजनसकाशादवगतम् तदा मूर्खोऽस्मीति ज्वर इव मदो मे व्यपगतः॥
2. বাংলা / Bengali Script
যদা কিঞ্চিজ্জ্ঞোঽহং দ্বিপ ইব মদান্ধঃ সমভবম্ তদা সর্বজ্ঞোঽস্মীত্যভবদবলিপ্তং মম মনঃ। যদা কিঞ্চিত্ কিঞ্চিত্ বুধজনসকাশাদবগতম্ তদা মূর্খোঽস্মীতি জ্বর ইব মদো মে ব্যপগতঃ॥
3. IAST (Transliteration)
yadā kiñcijjño'haṃ dvipa iva madāndhaḥ samabhavam tadā sarvajño'smītyabhavadavaliptaṃ mama manaḥ | yadā kiñcit kiñcit budhajanasakāśādavagatam tadā mūrkho'smīti jvara iva mado me vyapagataḥ ||
4. English Meaning / आङ्ग्लार्थः
When I knew only a little, I became blind with pride like an elephant in rut; my mind was arrogant, thinking I was all-knowing. But when I learned bit by bit from the wise, I realized I was actually a fool, and my pride vanished like a fever.
5. বাংলা অর্থ / Bengali Meaning
যখন আমার জ্ঞান অল্প ছিল, তখন আমি মদমত্ত হাতির মতো অহংকারে অন্ধ হয়ে গিয়েছিলাম এবং ভাবতাম আমিই সবজান্তা। কিন্তু যখন জ্ঞানীদের সংস্পর্শে এসে অল্প অল্প করে শিখতে শুরু করলাম, তখন বুঝলাম যে আমি আসলে কত বড় মূর্খ; আর তখন আমার সেই অহংকার জ্বরের মতো ছেড়ে গেল।
6. हिन्दी अर्थ / Hindi Meaning
जब मुझे थोड़ा सा ज्ञान था, तब मैं हाथी की तरह घमंड में अंधा हो गया था और खुद को सर्वज्ञ समझता था। लेकिन जब विद्वानों के साथ रहकर थोड़ा-थोड़ा सीखना शुरू किया, तब मुझे अपनी मूर्खता का अहसास हुआ और मेरा घमंड बुखार की तरह उतर गया।
7. संस्कृतभावार्थः
धनम् अनर्थहेतुः अपि भवति; तस्मात् तत्र आसक्तिः त्याज्या।
8. अन्वयः (Compound Analysis)
यदा अहं किञ्चित्-ज्ञः मदान्धः द्विपः इव समभवम्, तदा मम मनः सर्वज्ञः अस्मि इति अवलिप्तम् अभवत्। यदा बुधजनसकाशात् किञ्चित् किञ्चित् अवगतम्, तदा मूर्खः अस्मि इति मे मदः ज्वरः इव व्यपगतः।
9. मूलस्रोतः / Source Citation
Śaṅkarācārya, Bhaja Govindam

Frequently Asked Questions

What is the meaning of this वैराग्यम् Sanskrit shloka?
When I knew only a little, I became blind with pride like an elephant in rut; my mind was arrogant, thinking I was all-knowing. But when I learned bit by bit from the wise, I realized I was actually a fool, and my pride vanished like a fever.
What is the source of this shloka?
This shloka is from Śaṅkarācārya, Bhaja Govindam.